Par samitu
Kas ir Krimas pussala?
Krimas pussala atrodas Melnās jūras ziemeļu piekrastē Ukrainas dienvidos. Tā veido aptuveni četrus procentus no Ukrainas kopējās platības. Krimas pussalā dzīvo gandrīz 2,5 miljoni iedzīvotāju. 2014. gada 20. februārī Krievijas Federācijas bruņotie spēki sāka bruņotu agresiju pret Ukrainu, kad Krimā nelikumīgi šķērsoja Ukrainas robežas, un pēc tam pussalu okupēja.
Kāpēc Krimas statuss ir būtisks?
Krievijas Federācija Krimu vardarbīgi okupēja, pārkāpjot starptautiskās tiesības un ANO Statūtus.
Krima ir un būs Ukrainas daļa tajās robežās, ko starptautiskā sabiedrība atzina 1991. gadā pēc Ukrainas neatkarības atgūšanas.
Latvija iestājas par Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās, kā arī ir pret Krievijas agresiju, kas apdraud noteikumos balstīto starptautisko kārtību.
Krimas pussalai Melnās jūras drošībā ir arī stratēģiska nozīme. Krievija pussalu ir militarizējusi un ļaunprātīgi izmanto savu stāvokli, lai traucētu jūras satiksmi. Tāpat pussalas okupācija īpaši negatīvi ietekmē daudzu to valstu iedzīvotājus, kurās ir mazi ienākumi un kuras ir atkarīgas no pārtikas importa.
Kas ir Starptautiskā Krimas platforma?
Cīņa par Ukrainas drošību notiek ne vien kara laukā, bet arī diplomātiskiem līdzekļiem starptautiskajā arēnā.
Lai uzturētu Ukrainas drošību un turpinātu deokupācijas cīņu, starptautiskajā sabiedrībā nepieciešams uzturēt pastāvīgu izpratni par Ukrainas cīņas leģitimitāti.
Starptautiskā Krimas platforma ir izveidota 2021. gadā kā valstu un valdību, parlamentu, ārlietu ministru un ekspertu līmeņa koordinācijas un konsultāciju formāts.
Platformas mērķi ir:
- veicināt pasaules līderu un plašākas sabiedrības izpratni par Krievijas veikto nelikumīgo Krimas okupāciju;
- mobilizēt starptautisko sabiedrību Ukrainas teritoriālās integritātes atbalstam;
- uzsvērt okupācijas negatīvo ietekmi uz vietējo iedzīvotāju cilvēktiesībām un drošību Melnās jūras reģionā;
- konsolidēt visus nacionālos un starptautiskos instrumentus, lai panāktu Krimas deokupāciju.
Starptautiskās Krimas platformas ilgtermiņa mērķis ir pilnīga Ukrainas teritoriālās integritātes atjaunošana.
Krievijas iebrukuma gaitā Starptautiskās Krimas platformas mērķis un darbības lauks likumsakarīgi ir paplašinājies, izgaismojot visus noziegumus, ko Krievija pastrādājusi pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem, un izceļot Krievijas agresijas globālo ietekmi.
Kāpēc Krimas platformas samits šogad notiks Rīgā?
Starptautiskās Krimas platformas parlamentārā samita rīkošana Rīgā ir daļa no visaptverošā Latvijas atbalsta Ukrainai.
Ar samita rīkošanu Rīgā mēs apliecinām savu nelokāmo un spēcīgo atbalstu Ukrainai, konsekventi turpinot:
- starptautiski uzsvērt Krievijas agresiju un pret Ukrainu un tās tautu pastrādātos noziegumus;
- starptautiski nostiprināt izpratni par Krievijas atbildības izvērtēšanas nepieciešamību;
- aktīvi virzīt Krievijas izolācijas politiku;
- uzsvērt Krievijas agresijas globālo ietekmi;
- stiprināt starptautiskajās tiesībās balstīto kārtību.
Rīkojot samitu Rīgā, mēs pievērsīsim starptautiskās sabiedrības uzmanību ne vien nepieciešamībai stiprināt atbalstu Ukrainai, bet arī drošības situācijai Baltijas valstīs. Latvija iestājas par to, lai agresorvalsts tiktu saukta pie atbildības par pastrādātajiem noziegumiem Ukrainā un starptautisko sankciju apiešana tiktu novērsta.
Kas rīko Krimas platformas samitu?
Samita rīkošanu Latvijai aicināja uzņemties Ukrainas Verkhovnas Radas priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks (Ruslan Stefanchuk). Tas notika 2024. gada janvārī Kijevā Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas vizītes laikā.
Krimas platformu rīko Latvijas Republikas Saeima ciešā sadarbībā ar Ukrainas parlamentu.