24.oktobrī Latvijā notiks Starptautiskās Krimas platformas trešais parlamentārais samits, kas tiek rīkots ciešā sadarbībā ar Ukrainas Augstāko Radu. Iepriekšējie divi samiti notika Zagrebā un Prāgā attiecīgi 2022. un 2023.gadā.
Starptautiskās Krimas platformas trešā parlamentārā samita rīkošana Rīgā ir viens no daudzajiem veidiem, kā Latvija atbalsta Ukrainu. Līdzās praktiskai palīdzībai izšķiroši svarīgi ir saglabāt spēcīgu starptautiskās sabiedrības izpratni un atbalstu Ukrainas teritoriālās nedalāmības atjaunošanai, kas ietver arī Krimas pussalu, kā arī pievērst uzmanību Krievijas pastrādātajiem noziegumiem Ukrainā, tostarp pret tās civiliedzīvotājiem, un diskutēt par efektīvākajiem veidiem, kā saukt Krieviju pie atbildības. Samita rīkošana Latvijā palīdz stiprināt arī noteikumos balstīto starptautisko kārtību. Krievijas agresija, nemitīgie noziegumi un cilvēktiesību pārkāpumi grauj tiesiskumu pasaulē. Krievijas zvērīgie noziegumi pret Ukrainu un tās civiliedzīvotājiem nenovēršami atbalsojas visā pasaulē. Starptautiskās sabiedrības pienākums ir novērst starptautisko tiesību pārkāpumus un nodrošināt vainīgā saukšanu pie atbildības par visiem noziegumiem. Latvija kā ANO Drošības padomes kandidātvalsts uz 2026.–2027.gada termiņu apņemas kāpināt šos pūliņus un strādāt, lai radītu noturīgāku un taisnīgāku noteikumos balstītu starptautisko kārtību.
Starptautiskā Krimas platforma ir globāls konsultāciju un koordinēšanas formāts, kurš tika izveidots 2021.gadā pēc Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska iniciatīvas. Platformas mērķis ir uzlabot starptautisko atbildes pasākumu efektivitāti saistībā ar Krimas un citu Ukrainas teritorijas daļu pagaidu okupāciju, reaģēt uz pieaugošo drošības apdraudējumu, palielināt starptautisko spiedienu uz Krieviju, novērst turpmākus cilvēktiesību pārkāpumus un pasargāt okupācijas režīma upurus, kā arī sasniegt galveno mērķi – Krimas un citu Ukrainas teritorijas daļu deokupāciju.
Starptautiskā Krimas platforma darbojas valstu un valdību vadītāju, parlamentu priekšsēdētāju un pilsoniskās sabiedrības ekspertu līmenī, pievēršoties piecām prioritāšu jomām: neatzīšanas politikai, sankcijām, cilvēktiesībām, kuģošanas drošībai un brīvībai, kā arī ietekmei uz ekonomiku un vidi, ko radījusi Krievijas pagaidu okupācija Krimas pussalā. Ukrainas teritorijas pagaidu okupācija sākās 2014.gadā Krimā, un tai jānoslēdzas ar pilnīgu Ukrainas teritoriālās nedalāmības atjaunošanu, ietverot arī Krimas pussalu.
Laipni lūgti Rīgā!