Ceturtdien, 24.oktobrī, Starptautiskās Krimas platformas trešajā parlamentārajā samitā tā dalībnieki pieņēma kopīgu paziņojumu. Tajā pausta apņēmība parlamentārā līmenī turpināt un palielināt atbalstu Ukrainai, sniedzot tai nepieciešamo politisko, finansiālo, militāro un diplomātisko palīdzību, lai tiktu atjaunota tās suverenitāte un teritoriālā integritāte starptautiski atzītajās robežās, kas ietver arī Krimu. Samits Rīgā šajās dienās Ukrainas atbalstam pulcējis parlamentāriešus no aptuveni 50 pasaules valstīm.

Paziņojumā pausts atbalsts Ukrainas neatņemamajām tiesībām uz pašaizsardzību un to savu teritoriju atbrīvošanu, kuras Krievija pagaidām ir okupējusi neprovocētās, nepamatotās un nelikumīgās pret Ukrainu vērstās pilna mēroga militārās agresijas gaitā.

Parlamentārieši godina okupēto Ukrainas teritoriju iedzīvotājus par drosmi, ko tie apliecina ar savu nelokāmo pretošanos agresoram par spīti okupācijas varas praktizētajai iebiedēšanai un draudiem. Tāpat paziņojumā atzīmēts, ka aizvien nerimstošā Krievijas bruņotā agresija pret Ukrainu ir kļuvusi par cēloni neskaitāmiem starptautisko tiesību, tostarp cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību, normu un principu pārkāpumiem.

Parlamentārieši uzsver, ka visa Krievijas karaspēka izvešana no Ukrainas teritorijas un pagaidām okupēto teritoriju, tostarp Krimas Autonomās Republikas un Sevastopoles, deokupācija un atdošana Ukrainas kontrolē ir būtisks priekšnoteikums tam, lai Krievijas agresijas karš pret Ukrainu tiktu izbeigts un reģionā tiktu iedibināts taisnīgs un ilgstošs miers.

Krimas platformas parlamentārās dimensijas dalībnieki visstingrākajā veidā nosoda Krievijas Federācijas nelikumīgo, neprovocēto un nepamatoto Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, Krievijas raķešu un dronu uzbrukumus Ukrainas civiliedzīvotājiem, civilajai infrastruktūrai un visām Ukrainas pilsētām.

Tāpat nosodīts jebkāds tā sauktais referendums un vēlēšanu rīkošana un parlamentāro struktūru izveide pagaidām okupētajās Ukrainas teritorijās, kā arī cilvēktiesību pārkāpumi, Ukrainas civiliedzīvotāju, tai skaitā, bērnu, piespiedu pārvietošana un deportācija uz Krievijas teritoriju, ukraiņu un vietējo Krimas tatāru vajāšana un diskriminācija. Pausts nosodījums arī Krievijas īstenotajai Krimas pussalas militarizācijai, kas apdraud Melnās jūras un Azovas jūras reģiona drošību un stabilitāti, negatīvi ietekmē kuģošanas brīvību un globālo pārtikas nodrošinājumu.

Samita dalībnieki nacionālo parlamentu kompetences ietvaros atbalstīs un īstenos Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska Miera formulu kā vienīgo efektīvo miera panākšanas plānu Ukrainas teritoriālās integritātes atjaunošanai un visaptveroša, taisnīga un ilgstoša miera garantēšanai Ukrainā un reģionā.

Tāpat paziņojumā parlamentārieši apņemas sniegt visaptverošu atbalstu starptautiskajai izmeklēšanai saistībā ar kara noziegumiem, cilvēktiesību pārkāpumiem un noziegumiem pret cilvēci, ko Krievijas okupācijas struktūras pastrādājušas pagaidām okupētajās Ukrainas teritorijās, tostarp Krimas Autonomajā Republikā un Sevastopolē. “Krievijai ir jāsamaksā par tās nodarīto kaitējumu un postu. Mēs esam apņēmušies panākt vainīgo saukšanu pie pilnas atbildības un palīdzēt Ukrainai saņemt kompensāciju par zaudējumiem, bojājumiem un kaitējumu, kas tai nodarīti Krievijas agresijas gaitā, un atbalstīt visus saskaņotos starptautiskos centienus šajā jomā, jo īpaši attiecībā uz Ukrainai nodarīto zaudējumu reģistru,” pauž samita dalībnieki.

Tāpat valstis apņemas atbalstīt sankciju ieviešanu un turpmāku pastiprināšanu pret Krieviju, pēc iespējas veicināt politieslodzīto un citu pret Ukrainu vērstās Krievijas agresijas kontekstā ieslodzīto civilpersonu atbrīvošanu, kā arī aicina starptautiskās uzraudzības institūcijas darīt visu iespējamo, lai turpinātu uzraudzīt cilvēktiesību situāciju pagaidām okupētajās Ukrainas teritorijās, tostarp Krimā.

Saeimas Preses dienests